Mācību priekšmeti

Kompozīcija.

Mērķis: Veicināt audzēkņos izpratni par kompozīciju kā daudzveidīgu vizuālo izteiksmes līdzekļu lietojumu mākslā, dizainā un savā radošā darbībā. Mācību priekšmetam “Kompozīcija” ir starp disciplinārs raksturs – tā attiecas uz dažādām jomām, nozarēm un mācību priekšmetiem. Mācību priekšmetu “Kompozīcija” apgūt  palīdz arī citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas, prasmes, principus un jēdzienus.

Kopā ar zīmēšanu un gleznošanu kompozīcija veido skolas speciālo mācību priekšmetu klasisko trīsvienību. Lielāko no mākslinieka „gudrībām” skola nevar iemācīt-tā ir intuīcija. Kompozīciju mākslinieks rada paklausot iekšējās redzes diktētai izjūtai un pieredzei. Risinot kompozīcijas mācību uzdevumus, īstenojot plaknē savas ieceres, mācās „domāt tēlos” un izteikt savas domas plaknē uzskatāmā formā- mācās runāt kompozīcijas valodā.

Gleznošana.

Mērķis: Attīstīt audzēkņu vizuālo domāšanu, uztveri un iztēli, apgūstot gleznošanas paņēmienus un tehnikas, un stilus,  pielietot iegūtās zināšanas un pieredzi savā radošajā darbībā.

„Kas ir glezniecība? Es nevaru pateikt,” savā gleznotāja brīvībā, pēc paša izjūtas, saistot kopā „jā” un „nē”, atzīst Boriss Bērziņš. „Vai nav joks, ka es prasu glezniecību, bet nevaru pateikt, kas tas ir. Varu izstāstīt par paņēmieniem, stiliem. Ir reālisms, impresionisms, naturālisms, supremātisms, tagad milzīgi daudz fotoreālisma. Tās nākotni arī nevar pateikt, un mākslu iemācīt arī nevar. Var iemācīt paņēmienus, veidus, var iemācīt proporcijas un paņēmienus kā tās pārbaudīt. Var ierādīt, iestāstīt par ēnu, gaismu, pustoņiem starp tām. Var pateikt par refleksiem. Par to, ka ēnai jābūt tumšākai par tumšāko vietu gaismā. Zinām daudzus māksliniekus, kas to nav ievērojuši (..) Bet vispār, glezniecība kā tāds paņēmiens nemaz nav. Cik ir lieli ģēniji mākslā, tik ir arī paņēmieni.”

Zīmēšana.

Mērķis: Attīstīt un pilnveidot audzēkņu vizuālo domāšanu – uztveri, iztēli un zīmēt prasmi, apgūt zīmēšanas paņēmienus un tehnikas, lai pielietotu tos savā radošajā darbībā.

Vēlme zīmēt sakņojas cilvēces pirmsākumos. Jau alu mākslā sastopams daudz iegravētu zīmējumu, kas veidoti tikai ar kontūru vai tumšā aplī izceļot motīva – dzīvnieku, cilvēku, plaukstu – siluetu. Zīmējums aptver visu, tas ir visu mākslu pamats! Zīmējot lielākā vai mazākā mērā mēs atspoguļojam redzamo pasauli. Lai ko būtu iecerējis mākslinieks, skatītājs mākslas darbā meklē sev zināmas, atpazīstamas lietas un parādības. Katram ir saprotams mākslas darba novērtējums: „ir kā dzīvē” vai „nav kā dzīvē”!

Mākslas pamati.

Mērķis: Attīstīt audzēkņos interesi par mākslu un kultūru, virzīt audzēkņus uz savas personiskās attieksmes apzināšanu un spēju formulēt savu viedokli.

Mēs vērojam mākslas darbu, bet arī mākslas darbs vēro mūs, tas ir skatiens, kas mūs rada. Vērojums nojauc distanci starp skatītāju un mākslas darbu, lai to atkal varētu radīt no jauna, un šoreiz radīt katram pašam – dzimst strīds par to, ko rāda mākslas darbs?

Dažādi materiāli.

Mērķis: Veicināt audzēkņos izpratni par dizainu un tā daudzveidību, tā nozīmi sabiedrības un cilvēka dzīvē, prasmi lietot dizaina domāšanas metodes, lai saskatītu iespējas apkārtējās vides uzlabošanā un radītu pārdomātus, jēgpilnus  dizaina risinājumus.

Darbs materiālā. /kokapstrāde, keramika,  stikla apstrāde/

Mērķis: Veicināt audzēkņos eksperimentēšanas un darboties prieku, iepazīstot daudzveidīgus materiālus, attīstot iztēli un dizaina domāšanu.

„Tu taču zini, ka radīšana ir ļoti plašs jēdziens. Ja mēs to, kā vēl nav, kaut kādā veidā padarām par esošu, tad mēs to radām, un visi kas strādā kādā mākslas vai amata nozarē ir radītāji (mākslinieki), bet ne jau visus tā sauc ”. Platons

Mēdiju pamati

Mērķis: Attīstīt audzēkņos interesi par dažādiem audio vizuālajiem medijiem, lai iegūtu pieredzi izmantot vizuālās komunikācijas līdzekļus savā radošā darbībā.

Mācību priekšmetā “Mediju pamati” audzēkņi apgūst dažādas digitālās tehnikas, programmas un aplikācijas, maketēšanu, animāciju, foto un video, prezentācijas veidošanu. Mācību priekšmetu “Mediju pamati” palīdz apgūt arī citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes, principus un jēdzienus.

Veidošana.
Veidošana – trīsdimensiju māksla, kurā mākslas tēlu veido, „atņemot” (atskaldot) akmenī, kokā vai „pieliekot” (veidojot mālā, plastilīnā, ģipsī).

Mērķis: Attīstīt audzēkņu telpisko domāšanu un iztēli, praktiski iepazīstot tēlniecībā izmantotos izteiksmes līdzekļus, izveides principus, tehnikas un materiālus, veicinot radošu pašizpausmi.

Dizaina pamati

Mērķis: Veicināt audzēkņos izpratni par dizainu un tā daudzveidību, tā nozīmi sabiedrības un  cilvēka dzīvē, prasmi lietot dizaina domāšanas metodes, lai saskatītu iespējas apkārtējās vides uzlabošanā un radītu pārdomātus, jēgpilnus  dizaina risinājumus.

Foto. 30V

Centrālo vietu, kura kādreiz piederēja gleznieciskam attēlam, mūsdienās ieņem mehāniskais attēls. Nav sižeta, mirkļa vai darbības, ko tas nespētu fiksēt, iemūžināt!!!

Mācību priekšmeti

Kompozīcija.

Mērķis: Veicināt audzēkņos izpratni par kompozīciju kā daudzveidīgu vizuālo izteiksmes līdzekļu lietojumu mākslā, dizainā un savā radošā darbībā. Mācību priekšmetam “Kompozīcija” ir starp disciplinārs raksturs – tā attiecas uz dažādām jomām, nozarēm un mācību priekšmetiem. Mācību priekšmetu “Kompozīcija” apgūt  palīdz arī citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas, prasmes, principus un jēdzienus.

Kopā ar zīmēšanu un gleznošanu kompozīcija veido skolas speciālo mācību priekšmetu klasisko trīsvienību. Lielāko no mākslinieka „gudrībām” skola nevar iemācīt-tā ir intuīcija. Kompozīciju mākslinieks rada paklausot iekšējās redzes diktētai izjūtai un pieredzei. Risinot kompozīcijas mācību uzdevumus, īstenojot plaknē savas ieceres, mācās „domāt tēlos” un izteikt savas domas plaknē uzskatāmā formā- mācās runāt kompozīcijas valodā.

Gleznošana.

Mērķis: Attīstīt audzēkņu vizuālo domāšanu, uztveri un iztēli, apgūstot gleznošanas paņēmienus un tehnikas, un stilus,  pielietot iegūtās zināšanas un pieredzi savā radošajā darbībā.

„Kas ir glezniecība? Es nevaru pateikt,” savā gleznotāja brīvībā, pēc paša izjūtas, saistot kopā „jā” un „nē”, atzīst Boriss Bērziņš. „Vai nav joks, ka es prasu glezniecību, bet nevaru pateikt, kas tas ir. Varu izstāstīt par paņēmieniem, stiliem. Ir reālisms, impresionisms, naturālisms, supremātisms, tagad milzīgi daudz fotoreālisma. Tās nākotni arī nevar pateikt, un mākslu iemācīt arī nevar. Var iemācīt paņēmienus, veidus, var iemācīt proporcijas un paņēmienus kā tās pārbaudīt. Var ierādīt, iestāstīt par ēnu, gaismu, pustoņiem starp tām. Var pateikt par refleksiem. Par to, ka ēnai jābūt tumšākai par tumšāko vietu gaismā. Zinām daudzus māksliniekus, kas to nav ievērojuši (..) Bet vispār, glezniecība kā tāds paņēmiens nemaz nav. Cik ir lieli ģēniji mākslā, tik ir arī paņēmieni.”

Zīmēšana.

Mērķis: Attīstīt un pilnveidot audzēkņu vizuālo domāšanu – uztveri, iztēli un zīmēt prasmi, apgūt zīmēšanas paņēmienus un tehnikas, lai pielietotu tos savā radošajā darbībā.

Vēlme zīmēt sakņojas cilvēces pirmsākumos. Jau alu mākslā sastopams daudz iegravētu zīmējumu, kas veidoti tikai ar kontūru vai tumšā aplī izceļot motīva – dzīvnieku, cilvēku, plaukstu – siluetu. Zīmējums aptver visu, tas ir visu mākslu pamats! Zīmējot lielākā vai mazākā mērā mēs atspoguļojam redzamo pasauli. Lai ko būtu iecerējis mākslinieks, skatītājs mākslas darbā meklē sev zināmas, atpazīstamas lietas un parādības. Katram ir saprotams mākslas darba novērtējums: „ir kā dzīvē” vai „nav kā dzīvē”!

Mākslas pamati.

Mērķis: Attīstīt audzēkņos interesi par mākslu un kultūru, virzīt audzēkņus uz savas personiskās attieksmes apzināšanu un spēju formulēt savu viedokli.

Mēs vērojam mākslas darbu, bet arī mākslas darbs vēro mūs, tas ir skatiens, kas mūs rada. Vērojums nojauc distanci starp skatītāju un mākslas darbu, lai to atkal varētu radīt no jauna, un šoreiz radīt katram pašam – dzimst strīds par to, ko rāda mākslas darbs?

Dažādi materiāli.

Mērķis: Veicināt audzēkņos izpratni par dizainu un tā daudzveidību, tā nozīmi sabiedrības un cilvēka dzīvē, prasmi lietot dizaina domāšanas metodes, lai saskatītu iespējas apkārtējās vides uzlabošanā un radītu pārdomātus, jēgpilnus  dizaina risinājumus.

Darbs materiālā. /kokapstrāde, keramika,  stikla apstrāde/

Mērķis: Veicināt audzēkņos eksperimentēšanas un darboties prieku, iepazīstot daudzveidīgus materiālus, attīstot iztēli un dizaina domāšanu.

„Tu taču zini, ka radīšana ir ļoti plašs jēdziens. Ja mēs to, kā vēl nav, kaut kādā veidā padarām par esošu, tad mēs to radām, un visi kas strādā kādā mākslas vai amata nozarē ir radītāji (mākslinieki), bet ne jau visus tā sauc ”. Platons

Mēdiju pamati

Mērķis: Attīstīt audzēkņos interesi par dažādiem audio vizuālajiem medijiem, lai iegūtu pieredzi izmantot vizuālās komunikācijas līdzekļus savā radošā darbībā.

Mācību priekšmetā “Mediju pamati” audzēkņi apgūst dažādas digitālās tehnikas, programmas un aplikācijas, maketēšanu, animāciju, foto un video, prezentācijas veidošanu. Mācību priekšmetu “Mediju pamati” palīdz apgūt arī citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes, principus un jēdzienus.

Veidošana.
Veidošana – trīsdimensiju māksla, kurā mākslas tēlu veido, „atņemot” (atskaldot) akmenī, kokā vai „pieliekot” (veidojot mālā, plastilīnā, ģipsī).

Mērķis: Attīstīt audzēkņu telpisko domāšanu un iztēli, praktiski iepazīstot tēlniecībā izmantotos izteiksmes līdzekļus, izveides principus, tehnikas un materiālus, veicinot radošu pašizpausmi.

Dizaina pamati

Mērķis: Veicināt audzēkņos izpratni par dizainu un tā daudzveidību, tā nozīmi sabiedrības un  cilvēka dzīvē, prasmi lietot dizaina domāšanas metodes, lai saskatītu iespējas apkārtējās vides uzlabošanā un radītu pārdomātus, jēgpilnus  dizaina risinājumus.

Foto. 30V

Centrālo vietu, kura kādreiz piederēja gleznieciskam attēlam, mūsdienās ieņem mehāniskais attēls. Nav sižeta, mirkļa vai darbības, ko tas nespētu fiksēt, iemūžināt!!!