Mācību priekšmeti

Kompozīcija.
Kopā ar zīmēšanu un gleznošanu kompozīcija veido skolas speciālo mācību priekšmetu klasisko trīsvienību. Lielāko no mākslinieka „gudrībām” skola nevar iemācīt-tā ir intuīcija. Kompozīciju mākslinieks rada paklausot iekšējās redzes diktētai izjūtai un pieredzei. Risinot kompozīcijas mācību uzdevumus, īstenojot plaknē savas ieceres, mācās „domāt tēlos” un izteikt savas domas plaknē uzskatāmā formā- mācās runāt kompozīcijas valodā.

Gleznošana.
„Kas ir glezniecība? Es nevaru pateikt,” savā gleznotāja brīvībā, pēc paša izjūtas, saistot kopā „jā” un „nē”, atzīst Boriss Bērziņš. „Vai nav joks, ka es prasu glezniecību, bet nevaru pateikt, kas tas ir. Varu izstāstīt par paņēmieniem, stiliem. Ir reālisms, impresionisms, naturālisms, supremātisms, tagad milzīgi daudz fotoreālisma. Tās nākotni arī nevar pateikt, un mākslu iemācīt arī nevar. Var iemācīt paņēmienus, veidus, var iemācīt proporcijas un paņēmienus kā tās pārbaudīt. Var ierādīt, iestāstīt par ēnu, gaismu, pustoņiem starp tām. Var pateikt par refleksiem. Par to, ka ēnai jābūt tumšākai par tumšāko vietu gaismā. Zinām daudzus māksliniekus, kas to nav ievērojuši (..) Bet vispār, glezniecība kā tāds paņēmiens nemaz nav. Cik ir lieli ģēniji mākslā, tik ir arī paņēmieni.”

Zīmēšana.
Vēlme zīmēt sakņojas cilvēces pirmsākumos. Jau alu mākslā sastopams daudz iegravētu zīmējumu, kas veidoti tikai ar kontūru vai tumšā aplī izceļot motīva – dzīvnieku, cilvēku, plaukstu – siluetu. Zīmējums aptver visu, tas ir visu mākslu pamats! Zīmējot lielākā vai mazākā mērā mēs atspoguļojam redzamo pasauli. Lai ko būtu iecerējis mākslinieks, skatītājs mākslas darbā meklē sev zināmas, atpazīstamas lietas un parādības. Katram ir saprotams mākslas darba novērtējums: „ir kā dzīvē” vai „nav kā dzīvē”!

Mākslas valoda.
Mēs vērojam mākslas darbu, bet arī mākslas darbs vēro mūs, tas ir skatiens, kas mūs rada. Vērojums nojauc distanci starp skatītāju un mākslas darbu, lai to atkal varētu radīt no jauna, un šoreiz radīt katram pašam – dzimst strīds par to, ko rāda mākslas darbs?

Darbs materiālā. /koktēlniecība, keramika,dizains, stikla dizains/
„Tu taču zini, ka radīšana ir ļoti plašs jēdziens. Ja mēs to, kā vēl nav, kaut kādā veidā padaram par esošu, tad mēs to radām, un visi kas strādā kādā mākslas vai amata nozarē ir radītāji (mākslinieki), bet ne jau visus tā sauc ”. Platons

Datorgrafika.
Tas ir attēla „zīmēšana” (atveidošana) ar datora programmu palīdzību. Ar “sarežģītu” zīmuli un otu veidota neierobežotu iespēju tehniskā māksla.

Veidošana.
Veidošana – trīsdimensiju māksla, kurā mākslas tēlu veido, „atņemot” (atskaldot) akmenī, kokā vai „pieliekot” (veidojot mālā, plastilīnā, ģipsī).

Foto. 30V

Centrālo vietu, kura kādreiz piederēja gleznieciskam attēlam, mūsdienās ieņem mehāniskais attēls. Nav sižeta, mirkļa vai darbības, ko tas nespētu fiksēt, iemūžināt!!!