Gleznošana

„Kas ir glezniecība? Es nevaru pateikt,” savā gleznotāja brīvībā, pēc paša izjūtas, saistot kopā „jā” un „nē”, atzīst Boriss Bērziņš. „Vai nav joks, ka es prasu glezniecību, bet nevaru pateikt, kas tas ir. Varu izstāstīt par paņēmieniem, stiliem. Ir reālisms, impresionisms, naturālisms, supremātisms, tagad milzīgi daudz fotoreālisma. Tās nākotni arī nevar pateikt, un mākslu iemācīt arī nevar. Var iemācīt paņēmienus, veidus, var iemācīt proporcijas un paņēmienus kā tās pārbaudīt. Var ierādīt, iestāstīt par ēnu, gaismu, pustoņiem starp tām. Var pateikt par refleksiem. Par to, ka ēnai jābūt tumšākai par tumšāko vietu gaismā. Zinām daudzus māksliniekus, kas to nav ievērojuši (..) Bet vispār, glezniecība kā tāds paņēmiens nemaz nav. Cik ir lieli ģēniji mākslā, tik ir arī paņēmieni.”